Kā izskatījās Jēzus?

ATSKAŅOŠANAS VALODA

Bībeles atbilde

Neviens nezina, kā tieši izskatījās Jēzus, jo Bībelē viņa izskats nav aprakstīts. No tā var secināt, ka to zināt nav būtiski. Tomēr no informācijas, kas atrodama Bībelē, var gūt vispārīgu priekšstatu par Jēzus izskatu.

Sejas vaibsti. Jēzus bija ebrejs un droši vien bija mantojis no mātes ebreju tautai raksturīgos vaibstus. (Ebrejiem 7:14.) Maz ticams, ka viņa ārienē bija kaut kas tāds, kas piesaistīja īpašu uzmanību. Reiz viņš slepus mēroja ceļu no Galilejas uz Jeruzālemi, un viņam izdevās nonākt galā, neviena nepazītam. (Jāņa 7:10, 11.) Cik var spriest, arī savu tuvāko mācekļu vidū Jēzus ārēji ne ar ko neizcēlās. Atcerēsimies, ka tad, kad bruņoti ļaudis ieradās apcietināt Jēzu, Jūdam Iskariotam bija tiem jānorāda, kurš viņš ir. (Mateja 26:47—49.)
Matu garums. Maz ticams, ka Jēzum būtu bijuši gari mati, jo Bībelē teikts, ka ”vīrietim gari mati ir negods”. (1. Korintiešiem 11:14.)
Bārda. Jēzum bija bārda. Viņš ievēroja ebreju likumus, kas vīriešiem aizliedza ”izbojāt savas bārdas malas”. (3. Mozus 19:27; Galatiešiem 4:4.) Jēzus bārda ir pieminēta arī Bībeles pravietojumā par viņa ciešanām. (Jesajas 50:6.)
Miesasbūve. Viss liecina, ka Jēzus bija fiziski spēcīgs. Kad Jēzus kalpoja uz zemes, viņš ļoti daudz staigāja kājām. (Mateja 9:35.) Viņš divreiz attīrīja templi, apgāzdams naudas mainītāju galdus, un reiz ar pātagu izdzina no tempļa lopus. (Lūkas 19:45, 46; Jāņa 2:14, 15.) Maklintoka un Stronga enciklopēdijā rakstīts: ”Evaņģēliju vēstījumos viss norāda, ka [Jēzus] bija veselīgs un spēka pilns.” (IV sējums, 884. lappuse.)
Sejas izteiksme. Jēzus bija sirsnīgs un līdzjūtīgs, un tas noteikti atspoguļojās arī viņa sejas izteiksmē. (Mateja 11:28, 29.) Visdažādākie cilvēki nāca pie Jēzus pēc mierinājuma un palīdzības. (Lūkas 5:12, 13; 7:37, 38.) Viņa klātbūtnē pat bērni jutās brīvi. (Mateja 19:13—15; Marka 9:35—37.)

Nepareizi priekšstati par Jēzus izskatu

Nepareizs priekšstats. Daži apgalvo, ka Jēzus acīmredzot ir bijis afrikāņu izcelsmes, jo Atklāsmes grāmatā viņa mati ir salīdzināti ar vilnu un kājas — ar ”krāsnī kausētu bronzu”. (Atklāsmes 1:14, 15, Bībeles 2012. gada izdevums.)

Fakts. Atklāsmes grāmata ir sarakstīta ”simboliskās ainās”. (Atklāsmes 1:1.) Par Jēzus matiem un kājām tajā ir runāts simboliskā nozīmē, raksturojot īpašības, kādas Jēzum piemīt pēc augšāmcelšanas, nevis aprakstot, kāds viņš izskatījās, kad kalpoja uz zemes. Atklāsmes 1:14, kur teikts, ka Jēzus ”mati bija tik balti kā balta vilna, kā sniegs”, ar vilnu ir salīdzināta nevis Jēzus matu struktūra, bet krāsa. Baltā krāsa simbolizē ilgajā mūžā uzkrāto gudrību. (Atklāsmes 3:14.) Šis pants nenozīmē, ka Jēzus mati bija līdzīgi vilnai pēc struktūras, gluži tāpat kā tas nenozīmē, ka viņa mati pēc struktūras bija kā sniegs.

Jēzus ”kājas laistījās kā tīrs, krāsnī nokaitēts varš”. (Atklāsmes 1:15.) Arī viņa seja ”spīdēja tik spoži kā saule”. (Atklāsmes 1:16.) Nevienas etniskās grupas ādas krāsa neatbilst šim aprakstam, tātad šis redzējums ir simbolisks — tajā attēlots, ka augšā celtais Jēzus ”mājo nepieejamā gaismā”. (1. Timotejam 6:16.)

Nepareizs priekšstats. Jēzus bija vājš un trausls.

Fakts. Jēzus vienmēr rīkojās vīrišķīgi. Piemēram, viņš drosmīgi iznāca priekšā un pateica bruņotajam pūlim, ka viņš ir tas, kuru tie ir nākuši apcietināt. (Jāņa 18:4—8.) Turklāt Jēzus bija strādājis par namdari, lietodams rokas darbarīkus, tātad viņam bija jābūt fiziski stipram. (Marka 6:3.)

Bet kāpēc tad Jēzum bija vajadzīga palīdzība, lai nestu moku stabu? Un kāpēc viņš nomira ātrāk par noziedzniekiem, kas tika sodīti ar nāvi reizē ar viņu? (Lūkas 23:26; Jāņa 19:31—33.) Pārbaudījumi, ko Jēzus bija pieredzējis pirms nāves, bija izsmēluši viņa spēkus. Viņš nebija gulējis visu nakti un bija pārcietis lielas dvēseles mokas. (Lūkas 22:42—44.) Naktī par Jēzu bija ņirgājušies jūdi, un no rīta viņu bija mocījuši romieši. (Mateja 26:67, 68; Jāņa 19:1—3.) Tas viss acīmredzot pasteidzināja viņa nāvi.

Nepareizs priekšstats. Jēzus vienmēr bija grūtsirdīgs un drūms.

Fakts. Jēzus nevainojami atspoguļoja sava debesu Tēva Jehovas īpašības, un Jehova Bībelē ir nosaukts par ”laimīgo Dievu”. (1. Timotejam 1:11; Jāņa 14:9.) Vēl vairāk — Jēzus mācīja citus, kā būt laimīgiem. (Mateja 5:3—9; Lūkas 11:28.) Pēc tā var spriest, ka Jēzus sejā bieži atspoguļojās prieks.