Jā, Sātans ir reāla garīga būtne, kas kļuva ļauna un sacēlās pret Dievu un kas tagad ir ”šīs pasaules valdnieks”. (Jāņa 14:30; Efesiešiem 6:11, 12.) Bībelē Sātana personība ir spilgti raksturota ar viņam dotajiem vārdiem un apzīmējumiem.

•   Sātans. Vārda nozīme — ”pretinieks”. (Ījaba 1:6.)

•   Velns. Vārda nozīme — ”apmelotājs”. (Atklāsmes 12:9.)

•   Čūska. Bībelē šis Sātana apzīmējums lietots ar nozīmi ”kāds, kas cenšas pievilt”. (2. Korintiešiem 11:3.)

•   Kārdinātājs. (Mateja 4:3.)

•   Melis. (Jāņa 8:44.)

Sātans nav vienkārši ļaunuma simbols vai personificējums

 Daudzi domā, ka Sātans ir tikai cilvēkā esošā ļaunuma simbols vai personificējums. Taču šāda uzskata kļūmīgumu pierāda tas, ka Bībelē ir pierakstīta saruna, kas risinājās starp Dievu un Sātanu. Dievs nebūtu varējis runāt ar kādu abstraktu ļaunumu sevī, jo Dievam nepiemīt ļaunums ne mazākajā mērā. (5. Mozus 32:4; Ījaba 2:1—6.) Turklāt Bībelē var lasīt, ka Sātans kārdināja Jēzu, bet Jēzū ”nav grēka”. (Mateja 4:8—10; 1. Jāņa 3:5.) Kā var redzēt no šiem aprakstiem, Sātans ir reāla būtne, nevis personificēts ļaunums.

 Mums nebūtu jābrīnās, ka tik daudzi netic Sātana esamībai. Bībelē ir teikts, ka Sātans savu mērķu sasniegšanai izmanto viltu. (2. Tesalonikiešiem 2:9, 10.) Piemēram, Sātans cenšas panākt, lai cilvēku prātam būtu apslēpts tas, ka viņš ir reāla būtne. (2. Korintiešiem 4:4.)

Mīts. Sātans Bībelē tiek dēvēts arī par Luciferu.

 Fakts. Ebreju valodas vārds, kas dažos Bībeles tulkojumos ir tulkots ”Lucifers”, nozīmē ”mirdzošais”. (Jesajas 14:12.) No panta konteksta var redzēt, ka šis vārds ir attiecināts uz Babilonijas valdnieku dinastiju, ko Dievs viņu iedomīguma dēļ pazemoja. (Jesajas 14:4, 13—20.) Vārds ”mirdzošais”, runājot par šo varu zaudējušo valdnieku dinastiju, bija teikts ar izsmieklu.

Mīts. Sātans kalpo Dievam, pildot ”prokurora” pienākumus.

 Fakts. Sātans nav Dieva kalps, viņš ir Dieva ienaidnieks. Viņš ir arī Dievam uzticīgo cilvēku pretinieks un tos nepatiesi apsūdz. (1. Pētera 5:8; Atklāsmes 12:10.)