Pēc 4026. g. p.m.ē.

”Čūska” apšauba Jehovas tiesības valdīt un viņa valdīšanas veidu. Jehova apsola sūtīt ”pēcnācēju”, kas iznīcinās ”čūsku” jeb Sātanu. (1. Mozus 3:1—​5, 15.) Jehova ļauj cilvēkiem kādu laiku valdīt pašiem, bet viņi ir pakļauti ”čūskas” ietekmei.

1943. g. p.m.ē.

Jehova paziņo, ka apsolītais pēcnācējs celsies no Ābrahāma. (1. Mozus 22:18.)

Pēc 1070. g. p.m.ē.

Jehova apliecina ķēniņam Dāvidam un vēlāk viņa dēlam Sālamanam, ka apsolītais pēcnācējs nāks no viņu dzimtas. (2. Samuēla 7:12, 16; 1. Ķēniņu 9:3—​5; Jesajas 9:6, 7.)

29. g. m.ē.

Jehova norāda, ka apsolītais pēcnācējs un Dāvida troņa mantinieks ir Jēzus. (Galatiešiem 3:16; Lūkas 1:31—​33; 3:21, 22.)

 33. g. m.ē.

”Čūska” jeb Sātans apsolītajam pēcnācējam (Jēzum) ”iekož papēdī”, tas ir, panāk viņa nāvi. Jehova pieceļ Jēzu dzīvei debesīs un pieņem viņa pilnīgās dzīvības vērtību, lai uz izpirkuma upura pamata Ādama pēcnācējiem piedotu grēkus un dāvātu mūžīgu dzīvi. (1. Mozus 3:15; Apustuļu darbi 2:32—​36; 1. Korintiešiem 15:21, 22.)

1914. g. m. ē. vai drīz pēc tam

Jēzus nomet Sātanu uz zemes, un pēc tam Sātans var darboties tikai uz zemes un tās apkārtnē, bet šis laiks ir pavisam īss. (Atklāsmes 12:7—​9, 12.)

Nākotne

Jēzus iesloga Sātanu uz tūkstoš gadiem un pēc tam Sātanam ”sadragā galvu”, proti, to iznīcina. Jehovas sākotnējais nodoms, kas saistīts ar zemi un cilvēkiem, ir īstenots, viņa vārds ir attīrīts no negoda, un ir pierādīts, ka viņa valdīšanas veids ir vislabākais. (Atklāsmes 20:1—​3, 10; 21:3, 4.)