Jesajas 65:1—25
65 ”Es ļāvu sevi meklēt tiem, kas par mani nejautāja,ļāvu sevi atrast tiem, kas mani nemeklēja.+
Tautai, kas nepiesauca manu vārdu, es teicu: ”Es esmu te! Esmu te!”+
2 Augu dienu manas rokas bija pastieptas pretī stūrgalvīgai tautai,+ļaudīm, kuri iet sliktu ceļu,+kuri rīkojas pēc sava prāta,+
3 tautai, kas mani atklāti apvaino,+upurējot dārzos+ un dedzinot upurus uz ķieģeļiem*.
4 Viņi sēž pie kapavietām+un pavada nakti slēptuvēs*;viņi ēd cūkas gaļu,+viņiem traukos ir no riebeklībām vārīta vira.+
5 Viņi saka: ”Turies pa gabalu, nenāc man klāt,jo es esmu svētāks par tevi*!”
Viņi ir kā dūmi man degunā, kā uguns, kas deg cauru dienu.
6 Tas viss ir rakstīts manā priekšā.
Es necietīšu klusu,es viņiem atmaksāšu,+atmaksāšu pilnā mērā
7 gan par viņu pašu, gan par viņu tēvu pārkāpumiem,”+ saka Jehova.
”Viņi kalnos ir dedzinājuši upurusun zaimojuši mani uz pakalniem,+tāpēc es sākšu ar to, ka atmaksāšu viņiem pēc nopelniem.”
8 Jehova pavēstī:”Par vīnogu ķekaru, kurā ir sula*,saka: ”Tajā ir kaut kas labs!” un to nemet prom.
Tāpat es izturēšos pret saviem kalpiem —es neatmetīšu viņus visus.+
9 Es gādāšu, lai Jēkabam būtu pēcnācējiun Jūdam — ļaudis, kas iemantos manus kalnus;+šo kalnu zemi iegūs mani izredzētie,tur apmetīsies mani kalpi.+
10 Maniem ļaudīm, kas mani meklē,Šārona+ kļūs par aitu ganībāmun Āhoras ieleja+ — par vietu, kur atgulsies liellopi.
11 Bet jūs esat atstājuši Jehovu,+aizmirsuši manu svēto kalnu,+jūs klājat galdu laimes dievamun lejat kausos vīnu likteņa dievam.
12 Es jūs nodošu zobenam,+un, noliektus pie zemes, jūs nogalinās,+jo es saucu, bet jūs neatsaucāties,es runāju, bet jūs neklausījāties.+
Jūs darījāt to, kas manās acīs ir ļauns,pieķērāties tam, kas man nepatīk.”+
13 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova paziņo:”Mani kalpi ēdīs, bet jūs būsiet izsalkuši,+mani kalpi dzers,+ bet jūs būsiet izslāpuši,mani kalpi priecāsies,+ bet jūs pieredzēsiet kaunu.+
14 Mani kalpi sirdspriekā gavilēs,bet jūs sirdssāpēs vaimanāsietun satriekti vaidēsiet.
15 No jums pāri paliks tikai vārds, ko mani izredzētie lietos lāstam.
Visaugstais Kungs Jehova jūs nonāvēs,bet savus kalpus viņš sauks jaunā vārdā.+
16 Ikvienu, kas šajā zemē tieksies pēc svētībām,svētīs patiesības Dievs*,un ikviens, kas šajā zemē zvērēs,zvērēs pie patiesības Dieva.+
Kādreizējās ciešanas* būs aizmirstas —manas acis tās vairs neredzēs.+
17 Lūk! Es radu jaunas debesis un jaunu zemi.+
To, kas bijis, vairs nepieminēs,un tas vairs nenospiedīs sirdi.+
18 Tāpēc priecājieties un līksmojiet mūžīgi par to, ko es radu!
Es pārradu Jeruzālemi priekamun tās ļaudis līksmībai.+
19 Es priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par savu tautu.+
Tur vairs nedzirdēs ne raudas, ne vaimanas.”+
20 ”Vairs nebūs zīdaiņu, kas nodzīvo vien dažas dienas,ne sirmgalvju, kas mūžu neizdzīvo.
Par kādu, kas mirs simt gadu vecumā, teiks, ka tas vēl jauneklis,un grēcinieku skars lāsts, kaut viņš būtu simt gadu vecs*.
21 Ļaudis cels namus un tajos dzīvos,+viņi dēstīs vīnadārzus un ēdīs to augļus.+
22 Viņi necels namus, lai citi tur dzīvotu,un nedēstīs vīnadārzus, lai citi ēstu to augļus.
Manu ļaužu mūžs būs kā koku mūžs,+un mani izredzētie pilnībā izbaudīs sava darba augļus*.
23 Viņu pūles nebūs veltas+un viņu bērni nedzims postam,jo viņi un viņu pēcnācēji+ir Jehovas svētīto tauta.+
24 Pirms viņi sauks, es jau atbildēšu,viņi vēl lūgsies, bet es jau atsaukšos.
25 Vilks ganīsies līdzās jēram,un lauva ēdīs salmus gluži kā vērsis,+bet čūskas barība būs putekļi.
Visā manā svētajā kalnā tie nedarīs nekā ļauna un neko nepostīs,”+ saka Jehova.
Zemsvītras piezīmes
^ Iesp., domāta ar ķieģeļiem bruģēta virsma upurēšanas vietā vai arī ar dakstiņiem klāts jumts.
^ Vai, iesp., ”sargbūdiņās”.
^ Vai, iesp., ”lai es tevi nepadarītu svētu”.
^ Burt. ”jauns vīns”.
^ Vai ”uzticības Dievs”. Burt. ”āmen Dievs”.
^ Vai ”grūtības”.
^ Vai, iesp., ”un, kas nesasniegs simt gadu vecumu, tiks uzskatīts par nolādētu”.
^ Burt. ”savu roku darbu”.
