Jehovas liecinieki atsakās piedalīties karadarbībā vairāku iemeslu dēļ.

1.   Paklausība Dievam. Bībelē ir teikts, ka Dieva kalpi ”pārkals savus zobenus par lemešiem” un ”nemācīsies vairs karot”. (Jesajas 2:4.)

2.   Paklausība Jēzum. Apustulim Pēterim Jēzus teica: ”Liec zobenu atpakaļ vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena arī ies bojā.” (Mateja 26:52.) Tā Jēzus paskaidroja, ka viņa sekotāji neņems rokās ieročus.

    Jēzus mācekļi paklausa viņa norādījumam ”nepiederēt pie pasaules”, saglabājot stingru neitralitāti politiskos jautājumos. (Jāņa 17:16.) Viņi paši nepiedalās protesta akcijās pret karadarbību, tomēr arī neiejaucas, ja citi cilvēki izlemj savu dzīvi saistīt ar armiju.

3.   Mīlestība pret cilvēkiem. Jēzus saviem sekotājiem deva norādījumu: ”Mīliet cits citu”. (Jāņa 13:34, 35.) Saskaņā ar šo mudinājumu viņiem jāveido starptautiska brāļu saime, kuras locekļi nekad nepaceltu ieročus pret saviem brāļiem un māsām. (1. Jāņa 3:10—12.)

4.   Pirmā gadsimta kristiešu paraugs. Izdevumā Encyclopedia of Religion and War ir teikts: ”Agrīnie Jēzus sekotāji atteicās piedalīties karadarbībā un militārajā dienestā.” Tādējādi viņi atzina, ka šāda rīcība būtu pretrunā ar ”Jēzus mīlestības ētiku un pavēli mīlēt savus ienaidniekus”. Līdzīgu domu par agrīnajiem Jēzus sekotājiem izteica vācu teologs Pēters Meinholds: ”Būt kristietim un būt kareivim — tās bija divas nesavienojamas lietas.”

 Jehovas liecinieki ir derīgi sabiedrības locekļi un neapdraud savas valsts drošību. Mēs cienām valsts varu, un tas ir saskaņā ar tālāk minētajiem Bībeles pantiem.

•   ”Lai ikviena dvēsele pakļaujas augstākajām varām.” (Romiešiem 13:1.)

•   ”Dodiet ķeizaram to, kas pienākas ķeizaram, bet Dievam to, kas pienākas Dievam.” (Mateja 22:21.)

 Tāpēc mēs paklausām likumiem, maksājam nodokļus un atbalstām varas iestāžu centienus rūpēties par sabiedrības labklājību.